Visplašākā dzintara pielietošana saistāma ar dažādiem juvelierizstrādājumiem. Kopš senseniem laikiem tiek gatavoti dzintara piekariņi, pogas, krelles, bet vēlāk – aizvien sarežģītāki rotājumi. Dzintars plaši izmantots kulta priekšmetu darināšanā. Senas tradīcijas ir dzintara izmantošanā medicīniskiem mērķiem. Domājams, ka dziednieciskās īpašības dzintaram dod dzintarskābe, kas ir unikāls biostimulators. Tā kā praktiski dzintarskābi satur gandrīz tikai Baltijas dzintars, tad var uzskatīt, ka dziednieciskās īpašības piemīt tikai sukcinītam, turklāt katram gabaliņam dažādā mērā.

Sukcinīta ķīmiskais sastāvs noteic lielas daļas dzintara izmantošanu ķīmiskai pārstrādei. Rezultātā iegūst tīru dzintarskābi ārstniecisko preparātu ražošanai, un to izmanto kā stratēģisku materiālu atomzemūdenēs un kosmisko kuģu dzinējos, kā blakusproduktus iegūstot dzintara eļļu un dzintara laku. Pēdējos divus izmanto augstvērtīgu krāsu un laku ražošanā. Bez dzintara lakas nav iespējami darbi, veidojot zelta jumtu klājumus arhitektūras pieminekļos.

Jau izsenis izmantotas dzintara optiskās īpašības. Viduslaikos no dzintara tika gatavotas brilles. Arī mūsdienās vairākas optikas ražotājfirmas izmanto dzintaru optikas dzidrināšanai.

Dzintaru, it īpaši presēto jeb amberoīdu, izmanto kā izolatoru elektrotehnikā. Šādi dzintara serdeņi tika izmantoti arī iekārtās, kas noteica radiācijas līmeni pēc Černobiļas AES avārijas.