Dzintaru atrod dažādu vecumu nogulumos. Zināmi dzintara atradumi jau mezozoja nogulumos. Taču nozīmīgākās atradnes saistītas ar kainozoja nogulumiem, t. sk. Baltijas dzintars veidojies eocena – oligocena laikā. Tātad mūsu dzintars ir aptuveni 40 miljonus gadu vecs. Sveķi izdalījās arī senajiem paleozoja ēras augiem, un arī no tiem daļa fosilizējās, bet, fosilizācijas procesam ilgstoši turpinoties, sveķi pārogļojās un saplūda ar akmeņoglēm. Arī kvartāra periodā vietās, kur valdīja tam atbilstoši klimatiskie apstākļi, notika sveķu fosilizācija. Tiem gan vēl nav vairāku dzintaram raksturīgu īpašību, tāpēc tos sauc par kopāliem, par dammariem, par kauri.