Dzintars vikingu kultūrā: Ziemeļu zelts, maģija un tirdzniecība

 Vikingi tika pie dzintara?

Vikingiem nebija jārok dziļas raktuves, lai iegūtu šo dārgumu. Lielu daļu dzintara viņi savāca Baltijas jūras piekrastē pēc spēcīgām vētrām, kad jūra krastā izskaloja dzintara gabalus. Īpaši bagātīgas atradnes atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabalā, kā arī Lietuvas, Latvijas un Polijas piekrastē.

Baltijas reģions ir pasaulē bagātākais ar augstākās kvalitātes dzintaru — tiek lēsts, ka 80–90% pasaules zināmo dzintara krājumu ir tieši Baltijas dzintars. Tāpēc nav pārsteigums, ka tas kļuva par vienu no vērtīgākajiem tirdzniecības materiāliem Ziemeļeiropā.

Dzintars vikingu tirdzniecības ceļos.

Vikingi dzintaru ne tikai paši izmantoja, bet arī plaši tirgoja. Pa lielajiem Austrumeiropas upju ceļiem — Dņepru un Volgu — Baltijas dzintars nonāca līdz Bizantijas impērijai un Arābu kalifātam, kur to mainīja pret sudraba monētām, zīdu un citām vērtīgām precēm.

Arheologi ir atraduši Baltijas dzintaru daudzās tālās zemēs, kas apliecina vikingu plašo tirdzniecības tīklu. Lielos tirdzniecības centros, piemēram, Birkā Zviedrijā un Jorvikā Anglijā, darbojās arī dzintara apstrādes darbnīcas.

Dzintars bija viegli apstrādājams materiāls, tāpēc vikingu amatnieki no tā radīja dažādus greznuma un sadzīves priekšmetus.

Dzintara kuloni un amuleti

Ļoti populāri bija dažādu formu kuloni un amuleti. Dažos gadījumos no dzintara tika izgatavoti arī Tora āmura (Mjölnir) piekariņi, lai gan biežāk tie sastopami sudrabā vai bronzā.  Apskati mūsu kolekciju: APSKATĪT>>>>

Dzintara Krelles

Vikingu sievietes bieži nēsāja dzintara krelles, kuras kombinēja ar krāsainām stikla pērlītēm, karneolu un kalnu kristālu, veidojot greznas kaklarotas. Dzintara krelles  >>>

Spēļu figūras

Bagātākie vikingi dažkārt pasūtīja Hnefatafl spēles figūras un kauliņus no dzintara, kaula vai raga. Dzintara figūras >>>

Dzintara gredzeni

Arheoloģiskajos atradumos ir sastopami arī dzintara gredzeni, lai gan tie bija daudz retāki nekā sudraba rotas. Gredzeni ar dzintaru >>>

Skandināvu mitoloģijā dzintars tika saistīts ar dievieti Freiju. Vienā no leģendām stāstīts, ka viņas asaras pārvērtās zeltā vai dzintarā, tāpēc dzintars tika uzskatīts par īpašu un vērtīgu materiālu.

Vikingi, visticamāk, piedēvēja dzintaram arī aizsargājošas un dziednieciskas īpašības. Tā spēja elektrizēties un siltā sajūta rokās radīja iespaidu, ka tas nav parasts akmens. Tāpēc dzintara rotas bieži kalpoja ne tikai kā greznumlietas, bet arī kā personiski talismani.

Noslēgumā

Baltijas dzintars vikingu laikmetā bija daudz vairāk nekā tikai rota. Tas bija tirdzniecības dārgums, amatnieku iecienīts materiāls un simbols, kas ceļoja kopā ar vikingiem no Baltijas krastiem līdz pat Konstantinopolei un Tuvajiem Austrumiem.

Arī mūsdienās dzintars saglabā šo īpašo saikni ar Ziemeļu vēsturi un Baltijas jūras piekrasti.